Bīstamo kravu klasifikācija

1.klase Sprāgstvielas un ražojumi. 1.klases nosaukums ietilpst: sprāgstvielas: cietas un šķidras vielas (vai vielu maisījumus), kuras ir pakļautas ķīmiskai reakcijai ar gāzu izdalīšanos pie tādas temperatūras, tāda spiediena un ar tādu ātrumu, ka tās izraisa apkārtējo priekšmetu bojājumu; pirotehniskās vielas: vielas un vielu maisījumi, kuri ir paredzēti efekta radīšanai siltuma, gaismas, gāzes vai dūmu veidā vai to kombinācijas veidā pašuzturošo eksotermisko ķīmisko reakciju rezultātā, kuras notiek bez detonācijas; sprāgstražojumi: ražojumi, kas satur vienu vai dažas sprāgstvielas vai pirotehniskās vielas; iepriekš nav minētas vielas un ražojumi, kuri tiek izgatavoti spridzināšanas darbiem vai pirotehniskā efekta radīšanai.

Apakšklašu noteikšana:

1.1 Vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga masas sprādziena bīstamība (masas sprādziens – tāds sprādziens, kas praktiski momentāli izplatās uz visu kravu);

1.2 Vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga izkliedēšanas bīstamība, bet kuri nerada masas sprādziena bīstamību;

1.3 Vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga aizdegšanas bīstamība, kā arī neliela sprādziena bīstamība, vai neliela izkliedēšanas bīstamība, vai abas kopā, bet nav raksturīga masas sprādziena bīstamība: kuras pie degšanas izdala nelielu starojoša siltuma daudzumu vai aizdegoties viens pēc otra, raksturojas ar nelielu sprādziena vai izkliedēšanas efektu, vai gan ar vienu gan ar otru;

1.4 Vielas un ražojumi, kuriem ir tikai neliela sprādziena bīstamība uzliesmošanas vai iniciēšanas gadījumā pie transportēšanas. Efekti izpaužas pārsvarā iekš iepakojuma, pie tā nav gaidāma ievērojamo izmēru šķembu izmešana vai uz ievērojamu attālumu. Ārējam ugunsgrēkam nav jābūt par iemeslu momentālam gandrīz visa iepakojuma satura sprādzienam;  

1.5 Vielas ar ļoti mazu jutību, kurām ir raksturīga masas sprādziena bīstamība, bet kuras ir tik mazjūtīgas, ka to iniciēšanas vai pāreja no degšanas uz detonāciju pie normāliem transportēšanas apstākļiem ir mazticama; 

1.6 Sevišķi mazjutīgi ražojumi, kuriem nav raksturīga masas sprādziena bīstamība. Šie ražojumi satur ļoti mazjutīgas pret detonāciju vielas un tiem ir raksturīga niecīga nejaušas iniciēšanas vai sprādziena izplatīšanas varbūtība.

 

2.klase Gāzes. 2.klases nosaukums ietver tīras gāzes, gāzu maisījumus, vienas vai dažu gāzu maisījumu ar vienu vai dažām citām vielām, un ražojumi, kuri satur šādas viela. Gāze ir viela, kura:

- pie temperatūras 50°C ir tvaiku spiediens vairāk nekā 300 kPa (3 bāri);

- ir pilnīgi gāzveida pie temperatūras 20°C un normālā spiediena 101,3 kPa.

2.klases vielas un ražojumi iedalās sekojoši:

- saspiestā gāze – gāze, kura esot piepildīta transportēšanai, ir pilnībā gāzveida stāvoklī pie temperatūras -50°C (pie šīs kategorijas attiecas visas gāzes, kurām kritiskā temperatūra ir -50°C vai zemākā;

- sašķidrinātā gāze - gāze, kura esot piepildīta transportēšanai, ir daļēji gāzveida stāvoklī pie temperatūras augstāk nekā -50°C (ir jāatšķir: augsta spiediena sašķidrinātā gāze, kurai kritiskā temperatūra augstāk nekā -50°C un ne zemāk kā +65°C un zema spiediena sašķidrinātā gāze – gāze, kurai kritiskā temperatūra ir augstāk nekā +65°C);

- atdzesētā sašķidrinātā gāze - gāze, kura esot zem spiediena piepildīta transportēšanai, ir daļēji šķidra tās zemas temperatūras dēļ;

- izšķīdinātā gāze - gāze, kura esot zem spiediena piepildīta transportēšanai, ir izšķīdināta šķidrā šķīdinātājā;

- aerosola smidzinātāji un mazas gāzi saturošas tvertnes (gāzes baloniņi);

- citi ražojumi, kuri satur gāzi zem spiediena;

- gāzes, kuras nav zem spiediena, uz kurām attiecas speciālās prasības (gāzes paraugi).

2.klases vielas un ražojumi (izņemot aerosolus) attiecas pie vienas no sekojošām grupām atkarībā no to bīstamām īpašībām:

- smacējošās (gāzes, kuras nav oksidējošās, viegli uzliesmojošas un toksiskas, un kuras izšķīdina vai aizvieto atmosfērā parasti saturošo skābekli);

- oksidējošās (gāzes, kuras var, parasti izdalot skābekli, izraisīt uzliesmošanos vai uzturēt citu materiālu degšanu lielākā kārtā nekā gaiss); 

- viegli uzliesmojošās (gāzes, kuras pie temperatūras 20°C un normālā spiediena 101,3 kPa uzliesmojas maisījumā ar gaisu pie to koncentrācijas ne vairāk kā 13% no apjoma vai kurām ir uzliesmošanas koncentrācijas robežu diapazons maisījumā ar gaisu ne mazāk kā 12 procentu punktu, neatkarīgi no zemākās uzliesmošanas koncentrācijas robežas); 

- toksiskas (gāzes, kuras ir zināmas ar to, ka stipri toksiski vai koroziāli ietekmē cilvēkus un ir bīstamas veselībai un tiek uzskatītas par toksiskām pret cilvēkiem vai koroziāli ietekmējošām);

- koroziālas (gāzes vai gāzu maisījumi, kuras tiek uzskatītas par toksiskām to koroziālas vai toksiskas ietekmes dēļ, ja pēc pieredzes ir zināms, ka tās sagraujoši ietekmē ādu, acis vai gļotādu).

Aerosoli attiecas pie vienas no sekojošām grupām atkarībā no to bīstamām īpašībām: apslapējošie, oksidējošie, viegli uzliesmojošie, toksiskie, koroziālie. Klasifikācija ir atkarīga no aerosola izsmidzinātāja satura rakstura.

 

3.klase Viegli uzliesmojošie šķidrumi. 3.klases nosaukums ietver šīs klases vielas un ražojumus, kuri:

- ir šķidrumi;

- kuriem tvaiku spiediens pie temperatūras 50°C ir ne vairāk kā 300 kPa (3 bāri) un nav pilnībā gāzveida pie temperatūras 20°C un normālā spiediena 101,3 kPa;

- uzliesmojuma temperatūra ne augstākā par 60°C.

3.klases nosaukums ietver arī šķidras vielas un cietas vielas izkausētā stāvoklī ar uzliesmojuma temperatūru augstāku par 60°C, kuras tiek iesniegtas transportēšanai vai tiek transportētas karstā stāvoklī pie temperatūras, kura ir vienlīdzīga ar to uzliesmojuma temperatūru vai pārsniedz to. 3.klases nosaukums ietver arī šķidras desensibilizētas sprāgstvielas. Šķidras desensibilizētas sprāgstvielas – sprāgstvielas, kuras ir izšķīdinātas vai suspensētas ūdenī ar mērķi apslāpēt sprāgstvielu īpašības.

3.klases vielas un ražojumi tiek sadalīti 3 apakšklasēs:

- viegli uzliesmojošie šķidrumi bez papildus bīstamības;

- viegli uzliesmojošie šķidrumi (toksiskie, koroziālie);

- šķidras desensibilizētas sprāgstvielas.

 

4.1. klase Viegli uzliesmojošās cietas vielas, pašreaktīvas vielas un cietas desensibilizētas sprāgstvielas. 4.1.klases nosaukums aptver viegli uzliesmojošās vielas un ražojumus, desensibilizētas sprāgstvielas, kuras ir cietas vielas un pašreaktīvus šķidrumus un cietas vielas. 4.1.klase ietver: 

- viegli uzliesmojošas cietas vielas un ražojumi;

- pašreaktīvas cietas vielas un ražojumi;

- cietas desensibilizētas sprāgstvielas;

- vielas, līdzīgas pašreaktīvajām.

4.1.klases vielas un ražojumi dalās:

- viegli uzliesmojošas cietas vielas bez papildus bīstamības;

- viegli uzliesmojošas cietas vielas (oksidējošas, toksiskas, koroziālas);

- cietas desensibilizētas sprāgstvielas bez papildus bīstamības;

- cietas desensibilizētas sprāgstvielas, toksiskas;

- pašreaktīvas vielas.

Viegli uzliesmojošas cietas vielas ir citas vielas, kuras spēj viegli uzliesmoties, un cietas vielas, kuras spēj izraisīt aizdegšanos pie berzes. Pašreaktīvas vielas ir termiski nestabilas vielas, kuras var pakļauties straujai eksotermiskai sadalīšanai pat bez skābekļa (gaisa) piedalīšanos. Vielas netiek uzskatītas kā 4.1.klases pašreaktīvas, ja tās ir sprāgstvielas saskaņā ar 1.klases kritērijiem vai ir oksidētāji saskaņā ar 5.1.klases kritērijiem, izņemot oksidētāju maisījumus, kuri satur 5% vai vairāk degošo organisko vielu.

 

4.2.klase Vielas, kuras spēj pašuzliesmoties. 4.2.klases nosaukums ietver:

- piroforas vielas – vielas, tajā skaitā maisījumi un šķīdumi (šķidri un cieti), kuri pat mazā daudzumā uzliesmojas pie kontakta ar gaisu piecu minūšu laikā;

- pašuzsilošas vielas un ražojumi – vielas un ražojumi, tajā skaitā maisījumi un šķīdumi, kuri pie kontakta ar gaisu bez enerģijas padeves no ārpuses, spēj patvaļīgi sakarst. Šīs vielas uzliesmojas tikai lielajos daudzumos (kilogrami) un tikai pēc ilga laika (stundas vai dienas).

4.2. klases vielas un ražojumi dalās:

- vielas, kuras ir spējīgas pie pašaizdegšanos, bez papildus bīstamības;

- vielas, kuras ir spējīgas pie pašaizdegšanos, pie kontakta ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes;

- vielas, kuras ir spējīgas pie pašaizdegšanos, oksidējošas;

- vielas, kuras ir spējīgas pie pašaizdegšanos, toksiskas;

- vielas, kuras ir spējīgas pie pašaizdegšanos, koroziālas.

Šo vielu pašsilšanas iemesls, kurš ved uz pašaizdegšanos, ir vielas reakcija ar skābekli (no gaisa), pie kuras izdalāmais siltums netiek pietiekoši ātri novirzīts uz apkārtējo vidi. Pašaizdegšanās notiek tad, kad siltuma veidošanas ātrums pārsniedz siltuma atdeves ātrumu un tiek sasniegta pašuzliesmošanas temperatūra.

4.3.klase Vielas, kuras kontaktējot ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes. 4.3.klases nosaukums ietver vielas, kuras reaģējot ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, kuras spēj veidot ar gaisu sprāgstmaisījumus, kā arī šādu vielu saturošus ražojumus. 4.3.klases vielas un ražojumi dalās sekojoši: 

- vielas, kuras kontaktējot ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, bez papildus bīstamības, kā arī šādas vielas saturoši ražojumi;

- vielas, kuras kontaktējot ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes (šķidras, cietas, pašuzsilošas, oksidējošas, toksiskas, koroziālas).

Dažas vielas kontaktā ar ūdeni var izdalīt viegli uzliesmojošas gāzes, kuras spēj veidot sprāgstmaisījumus ar gaisu. Tādi maisījumi viegli uzliesmojas no jebkuriem parastiem aizdegšanas avotiem (atklāta liesma, atslēdznieku instrumentu dzirksteles vai neaizsargātas elektriskas spuldzes). Rezultātā veidotais sprādziena vilnis un liesma var radīt bīstamību cilvēkiem un apkārtējai videi. 

 

5.1.klase Oksidējošās vielas. 5.1.klases nosaukums ietver vielas, kuras pašas pēc sevis nav obligāti degošie, bet var, parasti izdalot skābekli, izraisīt vai uzturēt citu materiālu degšanu, kā arī ražojumi, kuri satur šādas vielas. 5.1.klases vielas un ražojumi, kuri satur šādas vielas dalās:

- oksidējošās vielas bez papildus bīstamības vai ražojumi, kuri satur šādas vielas;

- oksidējošās vielas cietas viegli uzliesmojošas;

- oksidējošās vielas cietas pašuzsilošas;

- oksidējošās vielas cietas, kuras kontaktā ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošās gāzes;

- oksidējošās vielas toksiskas;

- oksidējošās vielas koroziālas.

 

5.2. klase Organiskie peroksīdi. 5.2.klases nosaukums ietver organiskus peroksīdus un organisko peroksīdu sastāvus. 5.2.klases vielas dalās:

- organiskie peroksīdi, bez temperatūras regulēšanas;

- organiskie peroksīdi, temperatūras regulēšanu.

Organiskie peroksīdi – organiskās vielas, kuras satur divvērtīgu struktūru –O-O- un var tikt izskatītas kā ūdeņraža peroksīda atvasinātais produkts, kurā vienu vai abus ūdeņraža atomus aizvieto organiskie radikāli.   

Organiskajiem peroksīdiem ir tieksme uz eksotermisko sadalīšanos pie normālas vai paaugstinātas temperatūras. Sadalīšanās var sākties siltuma, kontakta ar piemaisījumiem (piemēram, skābēm, smago metālu savienojumiem, amīniem), berzes vai trieciena ietekmē. Sadalīšanās var izraisīt kaitīgo vai viegli uzliesmojošo gāzu vai tvaiku veidošanos. Daži no organiskajiem peroksīdiem var sadalīties ar sprādzienu un intensīvi degt.

6.1.klase Toksiskās vielas. 6.1.klases nosaukums ietver vielas, par kurām ir zināms pēc pieredzes vai attiecībā uz kurām var pieļaut, pamatojoties uz eksperimentu ar dzīvniekiem rezultātiem, ka tās spēj – pie vienreizējas vai neilgas ietekmes un salīdzinājumā mazā daudzumā – kaitēt cilvēka veselībai vai izraisīt nāvi to ieelpošanas, iesūkšanas caur ādu vai norīšanas gadījumā. 6.1.klases vielas dalās:

- toksiskas vielas bez papildus bīstamības;

- toksiskas vielas viegli uzliesmojošas;

- toksiskas vielas pašuzsilošas, cietas;

- toksiskas vielas, kuras kontaktā ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes;

- toksiskas vielas oksidējošas;

- toksiskas vielas koroziālas;

- toksiskas vielas viegli uzliesmojošas, koroziālas.

6.2.klase Infekciozas vielas. 6.2.klases nosaukums ietver infekciozas vielas. ADR ietvaros infekciozas vielas ir vielas, par kurām ir zināms pēc pieredzes vai ir pamatojums pieļaut, ka tās satur patogenus organismus. Patogeni organismi tiek noteikti kā mikroorganismi (ieskaitot baktērijas, vīrusus, riketsijas, parazītus, sēnītes) un citi infekciozie aģenti, tādi kā prioni, kuri var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku saslimšanu. 6.2.klases vielas dalās:

- infekciozas vielas, bīstamas cilvēkiem;

- infekciozas vielas, bīstamas tikai dzīvniekiem;

- slimnīcu izcelsmes atkritumi;

- bioloģiski preparāti.

Infekciozas vielas dalās pēc sekojošām kategorijām:

- Infekcioza viela, kura tiek transportēta tādā veidā, ka savas iedarbības gadījumā tā spēj izraisīt cilvēku pastāvīgu darbnespēju, draudēt cilvēku vai dzīvnieku dzīvei vai novest pārējā veselus cilvēkus vai dzīvniekus pie nāvīgas saslimšanas.

- Infekcioza viela, kura neatbilst pirmās kategorijas kritērijiem.

 

7.klase Radioaktīvi materiāli. Radioaktīvs materiāls – jebkurš materiāls, kurš satur radionuklīdus, kurā aktivitātes koncentrācija, kā arī pilna kravas aktivitāte pārsniedz 70 kDž/kg. 

 

8.klase Koroziālas vielas. 8.klases nosaukums ietver vielas un ražojumus, kuri satur šīs klases vielas, kuras savu ķīmisko īpašību dēļ iedarbojas uz epitēlijaudiem – ādas vai gļotādas – kontaktā ar to, vai kuras noplūdes vai nobiruma gadījumā var izraisīt citu kravu vai transportlīdzekļu bojāšanu vai sagraušanu. Šīs klases nosaukums ietver arī citas vielas, kuras veido koroziālo šķidrumu tikai ūdens klātienē vai kuras pie dabiskā gaisa mitruma veido koroziālus tvaikus vai suspensijas. 8.klases vielas un ražojumi dalās:

- koroziālas vielas bez papildus bīstamības (kurām ir skābju, sārmu īpašības un citas koroziālas vielas);

- koroziālas vielas viegli uzliesmojošas;

- koroziālas vielas pašuzsilošas;

-koroziālas vielas, kuras kontaktā ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes; 

- koroziālas vielas oksidējošas;

- koroziālas vielas toksiskas.

 

9.klase Pārējas bīstamas vielas un ražojumi. 9.klases nosaukums ietver vielas un ražojumus, kuri transportēšanas laikā rada bīstamību, kura nav iekļauta citu klašu nosaukumos. 9.klases vielas un ražojumi dalās:

- vielas, kuru sīko putekļu ieelpošana var būt bīstama veselībai;

- vielas u ierīces, kuras ugunsgrēka gadījumā var izdalīt dioksīnus;

- vielas, kuras izdala viegli uzliesmojošus tvaikus;

- litija baterijas;

- glābšanas līdzekļi;

- vielas, kuras ir bīstamas apkārtējai videi;

- paaugstinātās temperatūras vielas;

- pārējas vielas, kuras ir bīstamas pie transportēšanas, bet kuras neatbilst citu klašu noteikumiem.